No 8. līdz 9. oktobrim Latvijas Universitātē norisināsies dzīvesmākslas filosofijai veltīta starptautiska konference „Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa”, kuru organizē LU Filosofijas un socioloģijas institūts. Konferences iniciators ir institūta vadošais pētnieks Dr. phil. Igors Šuvajevs, kura darbības rezultātā nostiprinātas akadēmiskās saites starp Latviju un citām Eiropas filosofējošajām valstīm.

Atklājot konferenci, tās dalībniekus un interesentus uzrunās LU rektors Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, LR Kultūras ministre Helēna Demakova un Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šuppius. Konferencē uzstāsies zinātnieki no Vācijas, kuri ir labi pazīstami ne vien Vācijā un Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs, Latvijas mēroga personības filosofijā un pētnieks no Čehijas.

Piektdien, 8.jūnijā miris Ričards Rortijs. Skumji - biežāk uzzinām, ka kāds filosofs ir aizgājis bojā, nevis piedzimis.

VFF filozofijas bakalaura un maģistra studiju programmu studenti tiek laipni aicināti uzstāties ar referātiem ikgadējā Filosofijas studentu zinātniskajā konferencē.

Konference notiks šī gada 19. aprīlī, pl. 12:30, Vēstures un filozofijas fakultātes 17.auditorijā.

Referātu tēmas var pieteikt līdz 9. aprīlim, rakstot uz e-pasta adresi studentukonference@inbox.lv

Tematisku ierobežojumu nav: referātu (7-10 min.) var veidot gan kā kādas filosofiskas aktualitātes apceri, gan kā ieskatu noteiktā filosofijas vēstures problēmā, gan kā recenziju izlasītajam tekstam par kādu filosofisku vai blakusfilosofisku tēmu. Netiek prasīts stingri zinātnisks pētījums; referātu var veidot arī balstoties uz topoša kursa/bakalaura/maģistra darba iestrādēm. Īpaši tiks atbalstīti mēģinājumi runāt par filsofijas aktualitātēm pasaulē un Latvijā.

Laikmetīgās mākslas centrs, turpinot 2004. gadā aizsākto projektu "Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumu sērija", decembrī izdod franču filosofa Rolāna Barta (Barthes, 1915 - 1980) darba "Camera lucida: piezīme par fotogrāfiju" tulkojumu latviešu valodā. R. Barta pēdējais darbs veltīts ne tik daudz analītiskai fotoattēla izpētei, bet gan fotogrāfijai kā eksistenciālam cilvēka skatiena iemiesojumam nāves un mīlestības priekšā.

Grāmatas tulkotāja ir Mag. Phil. Ieva Lapinska, zinātniskā redaktore - Dr. Phil. Elga Freiberga.

Šā gada 16. novembrī visā pasaulē kārtējo reizi tika atzīmēta UNESCO Pasaules filozofijas diena. Arī Latvija nebija izņēmums. Filosofijas studentu biedrība (FSB) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu (LU FSI), Latvijas Universitātes Studentu padomi (LUSP) un Filozofijas atbalsta fondu Latvijā (FAF) 16. un 17. novembrī rīkoja dažādus pasākumus par godu šai dienai.

Šogad pasākumu galvenais mērķis bija, pirmkārt, dot pašiem filosofiem iespēju svētku brīvajā gaisotnē pārdomāt jautājumus par filosofijas būtību, tās lomu sabiedrībā, par filosofa situāciju Latvijā un nākotnes iespējām šajā jomā, bet, otrkārt, ļaut citu zinātņu pārstāvjiem un visiem interesentiem ielūkoties filosofijas aizkulisēs un iesaistīties diskusijās. Kā savā svinīgajā uzrunā 16. novembrī norādīja profesore Maija Kūle, viens no Filosofijas dienas mērķiem ir kaut vai tikai šo vienu dienu gadā pārāk bieži sevī noslēgtajai filosofu kopienai satikties ar sabiedrību, sniegt intervijas žurnālistiem, rīkot publiskas debates. Par to, ka filosofi uzskata par nepieciešamu dot savu ieguldījumu sabiedrības garīgās labklājības veicināšanā liecina arī fakts, ka aizvien biežāk filosofi parādās dažādās televīzijas pārraidēs, piemēram, LU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) Filozofijas nodaļas mācībspēks profesore Maija Kūle izteica savu viedokli 9. Saeimas vēlēšanu naktī, LU VFF Filozofijas nodaļas mācībspēks Artis Svece piedalījās diskusijā "Kas notiek Latvijā?" par 9. Saeimas jaunās Valdības deklarāciju. Savukārt LU asociētā profesore Aija Priedīte-Kleinhofa ar savu uzrunu stiprināja filosofu, filosofijas pētnieku, Letonikas pētnieku, filosofijas studentu apziņu par to, ka Latvijā un latviešiem ir iespējams sasniegt pasaules līmeni savā jomā.

2003. gadā UNESCO pieņēma rezolūciju katra gada novembra trešajā ceturtdienā atzīmēt Filosofijas dienu, lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības un augstskolās studējošo uzmanību vispārizglītojošajam humanitārajam priekšmetam – filosofijai, un tādējādi atzīmētu racionalitātes lomu kultūrā, aktualizētu mūsdienu sabiedrības dilemmas, attīstītu dialogu starp zinātnēm un veicinātu dažādu sociālu grupu diskusijas par ētiskiem jautājumiem.

Latvijas Universitātē Filosofijas dienu atzīmēs ceturto reizi, un šogad LU VFF Filosofijas nodaļas studenti un pasniedzēji 16. un 17. novembrī rīkos vairākus šai dienai veltītus pasākumus. 16. novembrī LU VFF 1. auditorijā no plkst. 13:20 – 14:50 notiks saruna "Kas ir filosofija?". Interesenti var mekēt filosofijas nodaļas bibliotēkā īpaši šai diskusijai sagatavotus rakstus par filozofijas norisēm pasaulē. No plkst. 16:00 – 18:00 būs iespēja noskatīties savdabīgo Veita Helmera filmu "Tuvalu".

17. novembrī paredzēti divi pasākumi - dāņu filosofam Sērenam Kirkegoram veltītā konferenču tēžu krājuma "Eksistence un komunikācija" atvēršana un Filosofijas dienas 2006 noslēguma balle.

Informāciju par pārējiem notikumiem, norises vietām un laikiem skatīt šeit.

Visi laipni aicināti!

Šī gada beigās, 8. un 9.decembrī notiks Otrais straptautiskais kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs, ko rīko Latvijas Universitātes Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs sadarbībā ar Baltijas – Vācijas augstkolu biroju un Geštaltpsiholoģijas un tās pielietojuma asociāciju.

Pagājušajā gadā simpozijs bija veltīts paradoksam un tā kognitīvajiem, loģiskajiem un komunikatīvajiem aspektiem, šogad uzmanības centrā ir Osvalds Kilpe (Oswald Külpe, 1862-1915 ), vācu izcelsmes psihologs un filosofs, eksperimentālās psiholoģijas pionieris un Vizburgas skolas dibinātājs. Visa cita starpā – viņš ir licis pamatus kognitīvo zinātņu paradigmai filosofijā, psiholoģijā un informāciju tehnoloģijās. Kilpe ir sistemātiski pētījis apzināto un beztēlu domāšanu, introspekciju un apzinātās uzmanības dinamiku. Otrajā starptautiskajā kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijā tiks pētīta Kilpes ietekme un moderno kognitīvo zinātņu attīstību, pievēršot uzmanību šī jautājuma vēsturiskiem, zinātniskiem un teorētiskiem aspektiem. Simpozijs notiks angļu un vācu valodā.

No 23. līdz 26.oktobrim Prof. Timo Airaksinen (Helsinku universitāte) lasīs Lekciju kursu "Vardarbība, terorisms un karš" (Violence, Terrorism, and War). Lekcijas notiks Vēstures un Filozofijas fakultātes telpās Brīvības bulv. 32.

Pirmdien, 23.oktobrī: 16.30- 18.00 (17.aud.)
1.lekcija: Vardarbības dažādās formas: fiziskā, psiholoģiskā un strukturālā. Mēs strīdamies par vardarbības definīcijām un jautājam, kad tā ir pamatota. Mēs neesam mierā ar tādām spēcīgām emocijām kā naids, cietsirdība un atriebības kāre. Kas vardarbībā ir tik problemātisks?

"Ne visi, kas mūžīgā mierā dus, ir miruši,
Laiku nogriežņos savādos pat nāves vara irst."1

Trešdien, 25. oktobrī, pl.18.00
LU, Vēstures un Filozofijas fakultāte, Brīvības bulvāris 32, 4. stāvs.
Aicināti visi interesenti, kas vēlas iepazīt H.F.Lavkrafta pasauli.

Programmā:

- Piezīmes par H.P.Lavkrafta biogrāfiju
- Lavkrafta stāstu lasījumi
- Diskusija par un ap prof. Timo Airaksinena (Helsinku Universitāte) grāmatu „The Philosophy of H.P. Lovecraft, The Route to Horror” ar paša T.Airaksinena piedalīšanos

- Ievads H.F.Lavkrafta sapņu pasaulē

„Ērika Zanna mūzika”, Lavkrafta mītiskā stāsta priekšlasījums latviešu valodā (pirmo reizi!)

„Baltas kuģis”, Sapņu pasaules kartografēšana

„Celephais”, psihe, sapņošana un iztēles izmaiņas

„Meklējot nezināmo Kadatu”, vārti un ceļi uz Sapņu pasauli

- Lavkrafta mitoloģijas vispārēja analīze un nobeiguma piezīmes
- Slaidšovs, attēli un mūzika

25. un 26. oktobrī, pl. 18.00 Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultātē H.F.Lovkrafta dienas.

Jūs sagaida Lovkrafta literāro darbu lasījumi, video slaidi, Lovkraftam veltītās Timo Airaksinena (Somija) lekcijas un daudz daudz kas vēl. Rīkotāji sola, ka pasākums būs neaizmirstams.