2008. gada decembrī apritēs 60 gadi, kopš tika pieņemta Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija. Šim notikumam par godu UNESCO Pasaules Filozofijas diena, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 20. novembrī, šogad tiks veltīta ar cilvēktiesībām saistītiem jautājumiem.

UNESCO kā lielākā ideju laboratorija un diskusiju platforma aizstāv ideju, ka miera kultūru ir iespējams nodrošināt tikai visā pasaulē vienoti ievērojot cilvēktiesības, vienlīdzības, demokrātijas un taisnīguma principus. Filozofijas kā zinātnes nozīme ir šīs pamatvērtības uzturēt, analizēt, izzināt, kā arī veicināt izpratni un apziņu par tām.

Latvijas Politologu biedrība rīko simpoziju "Starp pagātni un nākotni: Latvijas demokrātija 90 gadu pieredzes perspektīvā"

2008. gada 12. novembrī plkst. 18.00
LU Sociālo zinātņu fakultātē,
Lomonosova ielā 1, 1. auditorijā

Latvijas valsts tapšana 1918. gadā ir iezīmējusi sākumu tai demokrātiskajai attīstībai, kura pēc ilgāka pārtraukuma turpinās arī pēc neatkarības atjaunošanas. Politiķi un domātāji, kuri tolaik izšķīrās par neatkarīgas valsts dibināšanu, sava darba mērķi saskatīja modernas, eiropeiskas, tiesiskas valsts izveidē, kurā plauktu tirgus ekonomika un tiktu ievērotas indivīda un minoritāšu tiesības. Valsts jubilejas svinības šogad ir lieliska iespēja atskatīties uz valsts ‘tēvu dibinātāju’ mantojumu šodienas Latvijas politikas kontekstā. Vēsturiskā situācija gan ir būtiski mainījusies; tomēr daudzas demokrātijas problēmas un īpatnības ir saglabājušas savu nozīmi. Ar Latvijas demokrātijas vēsturisko mantojumu mūs vieno jautājumi par politisko partiju lomu, ārējo faktoru ietekmi uz Latvijas demokrātiju, minoritāšu autonomiju u.c. Ne mazāk interesants ir arī jautājums par pirmā neatkarības perioda izvērtējumu mūsdienu Latvijas politiskajā diskursā un šo diskusiju vietu plašākā demokratizācijas kontekstā.

31. oktobrī plkst.18.00

Francijas Kultūras centrā - Rīgā, Elizabetes ielā 59.

La Fondation du Champ freudien (Freida lauka fonds) rīkotā kārtējā semināra ietvaros Rīgā, 1. novembrī, FKC plašākam interesentu lokam piedāvā lekciju, kas veltīta psihonanalītiķa profesijai un tā vietai mūsdienu sabiedrībā.

Freida lauka fondu 1979. gadā dibinājis Žaks Lakāns. Fonda vadītāja šobrīd ir Ž. Lakāna meita Žudīte Millere. Fonds atvērts visiem šī franču psihoanalītiķa un filozofa mācības sekotājiem un popularizētājiem citās valstīs, valodās un kultūrās. Vairākas Freida lauka skolas, kas gadu gaitā izveidojušās, šobrīd pieskaitāmas Vispasaules Psihoanalīzes asociācijai (AMP). Freida lauka fonda ietvaros darbojas Freida lauka institūts. Neskaitāmas profesionālas asociācijas un pētījumu grupas turpina tajā iekļauties, jo īpaši, ja runa ir par valstīm, kurās psihoanalīze ir tikusi atstāta novārtā vai pat bijusi aizliegta. Starptautiskā Freida lauka bibliotēku federācija (FIBCF) kopš 1990. gada atbalsta šo plašo kustību visā pasaulē, rosinot diskusijas un nodrošinot publikāciju apriti. Reizi divos gados fonds rīko starptautiskas tikšanās (Rencontre internationale du Champ freudien), kuras pārmaiņus notiek vienā vai otrā Atlantijas okeāna krastā.

No 23. līdz 25. oktobrim Rīgā, Latvijas Universitātē notiks starptautiska Āzijas studiju konference „East Asian Culture in Western Perceptions from the 18th to the 21st Century". Konferences uzdevums ir radīt dziļāku starpdisciplināru izpratni par Austrumāzijas kultūras procesiem, tādējādi tuvinot tik atšķirīgus reģionus – Baltiju un Āziju. Tā pulcēs Austrumāzijas kultūras speciālistus no vairākām valstīm Āzijā, Eiropā un Amerikā.

Konferences atklāšana notiks 23.oktobrī plkst. 9:00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Tajā klātesošos uzrunās LU rektors prof. Mārcis Auziņš, Taibejas misijas Latvijā vadītājs Deivids Vans (David C. Y. Wang) un LU Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju institūta direktors Dr. Franks Krauzhārs (Frank Kraushaar). 24. un 25.oktobrī konference turpināsies LU Ekonomikas un vadības fakultātes amfiteātrī, Aspazijas bulv. 5.

No 16. līdz 18. oktobrim Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisināsies starptautiska konference „Praktiskais prāts un dzīves pasaule". Ar šo konferenci tiks atzīmēta Imanuela Kanta „Praktiskā prāta kritikas" pirmizdevuma 220. gadadiena.

Tam, kādēļ šo gadskārtu būtu jāatzīmē tieši Rīgā, ir savs iemesls, jo tieši šeit pirmizdevumu ir piedzīvojuši visi trīs Kanta slavenākie darbi: „Tīrā prāta kritika" (1781), „Praktiskā prāta kritika" (1788), kā arī „Spriestspējas kritika" (1793).

Minēto izdevumu divsimtgades svinības savulaik pulcēja Rīgā daudzu valstu un kontinentu filozofus. Arī šogad „Praktiskā prāta kritikas" 220. gadadienai veltītajā konferencē uzstāsies viesi no Japānas, kā arī Mančestras, Saseksas un Northemptonas universitātēm Lielbritānijā.

Ceturtais starptautiskais kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs „Analītiskajai filozofijai - 200”

Latvijas Universitātē (LU) no 27. līdz 30.augustam norisināsies Austrumeiropā vēl nebijuša mēroga pasākums, kas veltīts analītiskās filozofijas divsimtgadei. Tas ir Ceturtais starptautiskais kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs, kuru organizē LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs sadarbībā ar Kanzasas Valsts universitāti (ASV).

Konference ir veltīta analītiskai filozofijai, jo tas ir viens no vadošajiem 20., 21.gs. filozofijas virzieniem, kas būtiski ietekmējis daudzas humanitārās un eksaktās zinātnes, it īpaši lingvistiku, loģiku, matemātiku un datorzinātnes. Analītiskā metode ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības metodi ikvienā zinātnes jomā, jo precīzs un skaidrs valodas lietojums, jēdzienu definēšana un argumentācija ir jebkuras zinātniskas darbības pamats. Paredzot jēdzienu pārdomātu, mērķtiecīgu, skaidru un definētu lietojumu, kas ir brīvs no emocionāli uzlādētām, bet dažbrīd neprecīzām frāzēm, analītiskā metode veicina arī toleranci sociālajā vidē.

Šo sestdien, 15. decembrī, LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs aicina uz intensīvo kursu "Analysis and Analyticity", ko vadīs prof. Sandra Lapointe no ASV Kanzasas štata universitātes.

No 16. līdz 18. decembrim projekta "The Baltic International Yearbook of Cognition, Logic and Communication" ietvaros notiek trešais ikgadējais simpozijs. Šogad tā nosaukums ir "A Figure of Speech: Conference on Metaphor". Tātad, viss par un ap metaforām dažādu filosofijas nozaru skatījumā. Ļoti iesakām iepazīties ar pasākuma paredzamo programmu.

2003.gadā pēc Turcijas un Grieķijas filosofu ierosinājuma UNESCO pieņēma rezolūciju katra gada novembra trešajā ceturtdienā atzīmēt Filosofijas dienu. Par godu šai dienai arī šogad, 15. un 16. novembrī notiek vairāki pasākumi, to starpā arī Filosofijas studentu biedrības organizētais Projekts: Evakuācija. Mēs aicinām tajā piedalīties filosofijas pasniedzējus, studentus un citus interesentus. Pasākums notiks 16.novembrī, plkst.18:00 LU Vēstures un filosofijas faktulātes 4.stāvā. To ievadīs saruna „Dvēsele, prāts, apziņa, psihe – jēdzienu vēsture un apjoms”, kuru vadīs asoc.prof. Elga Freiberga, lekt. Edgars Narkēvičs, lekt. Artis Svece. Lūdzam ierasties ar tukšu vīna glāzi un mīļāko grāmatu rokās.

Ceturtdiena, 15.novembris. LU VFF 1.auditorija

14:30-16:00
Prof. Anitas Stašulānes referāts „Teosofiski gnostiskās idejas Latvijā”

16:00-19:00
Reliģiski-filosofisko rakstu Nr.11 atvēršanas svētki. Pārrunas par filozofiskajām interpretācijām: Da Vinči Kods, Jūdass.

Uzstājas: B.phil Uldis Vegners, Dr.phil. Solveiga Krūmiņa Koņkova, Mg.phil Nikandrs Gills.

Piektdiena, 16.novembris. LU VFF 4.stāvs

18:00-22:00
Simpozijs „Projekts: Evakuācija”. Simpoziju iesāk saruna „Dvēsele, prāts, apziņa, psihe – jēdzienu vēsture un apjoms”. Sarunu vada asoc.prof. Elga Freiberga, lekt. Edgars Narkēvičs, lekt. Artis Svece. Ierašanās - ar tukšu vīna glāzi un mīļāko grāmatu.